Transfertcenas

Sākot ar 2025. finanšu gadu vairs nav obligāti iesniegt ne Gobālo dokumentāciju, ne Vietējo ziņojumu. Tā vietā ir jāiesniedz kontrolēto darījumu pārskatu (“KDP”).

KDP ir jāiesniedz, ja kopējais darījumu apjoms ar saistītajām personām pārsniedz 250 000 EUR.

Ja Jums ir kādi jautājumi par saistīto pušu darījuma summas notiekšanu, droši ar mums sazinaties. 

Globālā dokumentācija jāsagatavo obligāti, ja saistīto pušu darījumu summa pārsniedz EUR 20'000'000.

Vietējais ziņojums jāsagatavo obligāti, ja saistīto pušu darījumu summa pārsniedz EUR 250'000. 

Ja Jums ir kādi jautājumi par saistīto pušu darījuma summas notiekšanu, droši ar mums sazinaties.

Transfertcenu dokumentācijas izmaksas ir atkarīgas no analizējamo darījumu apjoma un sarežģītības.

Attiecībā uz pakalpojumu darījumiem, katram atsevišķam pakalpojumam nepieciešama atsevišķa analīze, kas parasti ietver funkcionālo analīzi, piemērotākās transfertcenu metodes izvēli, izmaksu bāzes novērtējumu, kā arī salīdzināmo datu atlasi. Līdzīgs princips attiecas arī uz ražošanas un izplatīšanas aktivitāti – katram no tiem nepieciešama atsevišķa analīze.

Tāpat arī finanšu darījumiem – piemēram, aizdevumiem, garantijām un cash-pools – jāveic individuāla, specifiska analīze.

Ņemot vērā, ka katra darījuma analīze atšķiras pēc darba apjoma un sarežģītības, transfertcenu dokumentācijas izmaksas vienmēr tiek noteiktas individuāli, atbilstoši konkrētajai situācijai.

Balstoties uz mūsu pieredzi, lielākajā daļā gadījumu centrāli sagatavotā dokumentācija ir vispārīga un neatbilst Latvijas normatīvo aktu prasībām.

Šāda dokumentācija parasti pakļauj Latvijas uzņēmumus soda riskam līdz pat EUR 100 000 apmērā par neatbilstošu vai nepilnīgu transfertcenu dokumentāciju.

Lielākajā daļā gadījumu piemērotais uzcenojums tiek pārbaudīts, veicot salīdzināmo datu atlasi, kurā tiek analizēts konkrētais peļņas līmeņa rādītājs neatkarīgiem salīdzināmiem uzņēmumiem.

Saskaņā ar OECD transfertcenu vadlīnijām vispiemērotākā metode procentu likmes noteikšanai ir vai nu iekšējo salīdzināmo datu analīze, vai ārējo salīdzināmo datu analīze, piemēram, obligācijas.

Ārējo salīdzināmo datu analīze parasti tiek veikta divos posmos:

Aizņēmēja kredītreitinga noteikšana: Novērtējot aizņēmēja kredītspēju, ņemot vērā grupas dalības ietekmi un citus būtiskus faktorus. 

Salīdzināmo datu atlases veikšana: Identificējot un analizējot salīdzināmas obligācijas vai citus finanšu instrumentus ar līdzīgiem nosacījumiem, lai noteiktu tirgus procentu likmi.

Šāda pieeja nodrošina, ka piemērotā procentu likme atbilst neatkarīgu pušu darījumu nosacījumiem līdzīgās situācijās.

KDP jāiesniedz uzņēmumiem, kuru kopējais darījumu apjoms ar saistītajām personām pārskata gadā pārsniedz 250 000 EUR. Šajā apjomā neiekļauj darījumus ar Latvijas saistītajām personām, izņemot gadījumus, kad tie ir daļa no vienas piegādes ķēdes ar saistītiem ārvalstu darījumiem.

Jaunās prasības attiecas uz darījumiem, kas veikti pārskata gadā, kurš sākas 2025. gadā. Uzņēmumiem ar kalendāro pārskata gadu tas nozīmē 2025. gada darījumus, savukārt uzņēmumiem ar atšķirīgu (ne kalendāro) pārskata gadu — uz to pirmo pārskata gadu, kas sākas 2025. gadā.

Kontrolēto darījumu pārskats ir jāiesniedz 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām.

Ja KDP netiek iesniegts vai tas ir būtiski nepilnīgs, VID ir tiesības piemērot soda naudu līdz 1% no kontrolētā darījuma summas, bet ne vairāk kā 100 000 EUR.

KDP tiek sagatavots un iesniegts strukturētu datu formā VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Tas nozīmē, ka pārskats netiek iesniegts kā brīvas formas dokuments (piemēram, PDF vai Word), bet jāaizpilda atbilstošā forma EDS sistēmā.

Nosakot kontrolēto darījumu apjomu, jāņem vērā visi darījumi ar saistītajām personām pārskata gadā abos virzienos. Tas ietver ne tikai preču vai pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu, bet arī finanšu darījumus, garantijas, cesijas, nemateriālo aktīvu nodošanu vai licencēšanu u.c.

Finanšu darījumu gadījumā jāņem vērā ne tikai procentu maksājumi, bet arī aizdevuma pamatsumma (izsniegšanas gadā), savukārt kredītlīniju un cash pooling gadījumā — arī perioda beigu atlikums.

Nodokļu maksātājs var neuzskatīt par būtiskiem un neiekļaut KDP informāciju par darījumiem, kuru vērtība attiecīgajā pārskata gadā nepārsniedz 90 000 EUR.

Normatīvais regulējums šo situāciju tieši nereglamentē, taču, atbilstoši VID sniegtajiem skaidrojumiem, ja neviens atsevišķs darījums nepārsniedz 90 000 EUR, kontrolēto darījumu pārskatu nav nepieciešams sagatavot un iesniegt, pat ja kopējais darījumu apjoms pārsniedz 250 000 EUR.

KDP ir jānorāda strukturēta informācija par kontrolētajiem darījumiem, tostarp darījuma veids, virziens, summa un darījuma partneris, kā arī informācija par izmantoto transfertcenu metodi, testējamo pusi, izmantoto tirgus cenas indikatoru, piemēroto rādītāju, salīdzināmo datu avotu un tirgus cenas intervālu.

Kopumā KDP mērķis ir sniegt pārskatāmu informāciju par to, kā darījuma cena ir noteikta un vai tā atbilst tirgus līmenim.

Lai arī šādā situācijā transfertcenu analīzē bieži tiek vērtēts kopējais neto rezultāts, neanalizējot izejvielu iegādi atsevišķi, atbilstoši OECD transfertcenu vadlīniju 1.35. punktam un VID sniegtajam skaidrojumam KDP ietvaros ir svarīgi nodalīt katru darījumu ar saistīto personu, attiecīgi atsevišķi uzrādot gan izejmateriālu iegādi, gan gatavās produkcijas pārdošanu.

Šādos gadījumos var tikt apsvērta pieeja, ka izejvielu iegāde pēc būtības ir izmaksu pārdale (cost recharge), un galvenais analizējamais darījums ir ražošanas pakalpojuma sniegšana. Šādā gadījumā ir būtiski nodrošināt, ka izvēlētā pieeja ir konsekventa un atbilstoši pamatota transfertcenu dokumentācijā.

KDP ietvaros ir svarīgi nodalīt katru darījumu ar attiecīgo saistīto uzņēmumu, attiecīgi uzrādot tos kā atsevišķus darījumus ar katru darījuma partneri. Praksē tas nozīmē, ka KDP var reģistrēt katru darījumu atsevišķi, vienlaikus piemērojot vienādu tirgus cenas intervālu un vienādu tirgus cenas rādītāju, ja darījumi ekonomiski tiek analizēti kopā.

KDP ir jānorāda tā tirgus cenas intervāla informācija, kas izmantota un analizēta vietējā transfertcenu dokumentācijā. Attiecīgi, ja vietējā dokumentācijā salīdzināmo datu analīzē tiek izmantotas kvartiles, KDP jānorāda 1. un 3. kvartiles rādītāji. Savukārt, ja intervāls tiek noteikts, izmantojot minimālo un maksimālo vērtību, KDP jānorāda šīs minimālās un maksimālās vērtības.

Šādos gadījumos KDP darījuma veidu var norādīt kā “cits”, papildus aprakstot darījumu brīvā formā, savukārt pie transfertcenu metodes jānorāda viena no piecām noteiktajām metodēm. Ja tiek izmantots metožu kombinējums, KDP jānorāda pamattmetodi.

Izmaiņas transfertcenu prasībās tika ieviestas, lai nodrošinātu lielāku caurspīdīgumu un strukturētu informāciju par darījumiem ar saistītajām personām, kā arī lai ļautu nodokļu administrācijai efektīvāk identificēt transfertcenu riskus. Vienlaikus tas nozīmē arī lielāku uzsvaru uz datu kvalitāti un konsekvenci starp KDP un transfertcenu dokumentāciju.

Jā, arī darījumi, kuri pēc būtības ir izmaksu pārdale (cost recharge / pass-through costs) bez uzcenojuma, ir jāiekļauj KDP, ja tie kvalificējas kā kontrolēti darījumi un to vērtība pārsniedz 90 000 EUR.