Laiks salabot bedres!Valsts un privātā |
Jau šodien lielākie pasaules autoceļu, tiltu, dzelzceļu, skolu, bērnudārzu, slimnīcu, cietumu u.c. infrastruktūras objekti eksistē pateicoties privāto kompāniju un valsts vai pašvaldību aģentūru sadarbībai. Piedāvājam jums iepazīties ar Deloitte speciālistu izstrādāto starptautisku pētījumu “Valsts un privātā partnerība infrastruktūras uzlabošanai”.
Simts miljardi dolāru pasaules infrastruktūrai
Ne tikai pie mums, arī ļoti attīstītās valstīs pieaug prasības pret valdību pārziņā esošās infrastruktūras kvalitāti un pieejamību, ko nosaka gan ekonomiskā attīstība un ar to saistītais apjomu pieaugums, gan cilvēku vēlme dzīvot pēc iespējas labākos apstākļos. Līdz ar to valdības arvien lielāku uzmanību pievērš alternatīvām iespējām ko sniedz VPP. Pārsvarā tā ir valsts sektora industrijas pārdalīšana privātā sektora rokās, kas kļūst par vienu no populārākajām metodēm pasaulē. Pētījuma autoru piesardzīgākās prognozes liecina, ka 2010. gadā VPP projektu vērtība visā pasaulē pārsniegs 100 miljardus dolāru.
Pētījumā atradīsiet piemērus tam, ko valdības var paveikt, sadarbojoties ar privāto sektoru. Pasaules līderis šajā jomā ir Lielbritānija, kur šobrīd 10-13% no visām valsts investīcijām infrastruktūrā tiek finansētas ar partnerības palīdzību. Tai seko Austrālija un Īrija. Kopumā šādu praksi pasaulē pielieto vismaz 30 valstis. Latvija šobrīd atrodas šī saraksta pašā apakšā, taču tā ir priekšā ļoti daudzām citām valstīm, kurās virzība vispār nav sākusies.
Kādi ir valsts ieguvumi no VPP?
1. Privātais uzņēmējs ir finansētājs un pakalpojumu sniedzējs vienpersoniski (VPP gadījumā valsts vai pašvaldība iegādājas infrastruktūras objektu uz nomaksu). Ievērojami ātrāka lēmuma pieņemšanas un projekta sagatavošanas stadija.
2. Būvniecība/celtniecība tiek pabeigta pirms termiņiem, jo ir vairāki motivējoši faktori maksājumu noteikumos, kā arī prēmijas par ātrāku darbu pabeigšanu.
3. Būvniecības/celtniecības un objekta uzturēšanas riski gulstas uz objekta īpašnieku - privātpersonu. Piemēram, jaunbūvētas šosejas gadījumā, ja ceļa kvalitāte ir neatbilstoša vai arī uz jau uzbūvētās šosejas ir norobežotas joslas (remontdarbi utt.), valsts regulārais maksājums par konkrēto ceturksni var būt mazāks.
4. Mazākas izmaksas un labāka kvalitāte. Tā kā būvniecība un uzturēšana „sapakota” kopā, privātajam šosejas īpašniekam nav izdevīgi darboties pavirši, jo pašam būs par saviem līdzekļiem jāremontē.
5. Orientēšanās uz patērētāju. Regulāro valsts maksājumu kalkulācijā var tikt ietverti patērētāju apmierinātības rādītāji.
6. Samazinās administratīvās izmaksas. Valsts sektors arvien vairāk atsakās no funkcijām, kuras nav uzskatāmas par tā pamatdarbību (autoceļu, nekustamo īpašumu u.c. uzturēšana), lai fokusētos uz savu pamatuzdevumu - nozares mērķu noteikšana un programmu veidošana un vadīšana mērķu sasniegšanai.
7. Obligāti veicams starptautisks konkurss (lai radītu vienlīdzīgas iespējas piedalīties jebkuras ES valsts uzņēmumiem) samazina politisko ietekmi.
Kādi ir privātuzņēmēja ieguvumi no VPP?
1. Stabils un uzticams ilgtermiņa klients – valsts.
2. Bankas kredīts, pateicoties valsts garantijām.
3. Iespēja pārdot tālāk rentablu, pastāvīgu biznesu.
4. Projekts vairumā gadījumu nav atkarīgs no valdību maiņām un pārmaiņām valsts programmās.
Mārtiņš Zutis
„Deloitte” vecākais menedžeris
Closing the Infrastructure Gap
(606.52 KB)
